Kādēļ es pievienošos Europride 2015 gājienam?

Sestdien, 20. jūnijā 13:00 Vērmanes dārzā notiks Europride 2015 gājiens, kurā LGBT komūna un tās draugi izmantos savu pulcēšanās brīvību, lai pievērstu uzmanību LGBT tiesībām. Arī es pievienošos šim gājienam. Gribu paskaidrot, kādēļ tāds plāns.

Uzdodiet sev godīgu jautājumu - cik reizes jūs Rīgas vai citu Latvijas pilsētu ielās esat redzējuši divus vīriešus, kuri ir sadevušies rokās? Visticamāk, ka gandrīz nekad. Zinot, ka kā minimums vismaz 2% Latvijas iedzīvotāju ir homoseksuāli vai biseksuāli, kas varētu to izskaidrot? Vai tiešām jums šķiet, ka LGBT komūnas pārstāvji Latvijā jūtas līdz galam pieņemti un droši?

Vēl 2011. gadā SKDS pētījumā par naida noziegumiem 48% respondentu uzskatīja, ka tieši seksuālajām minoritātēm Latvijā ir vislielākais risks ciest no naida noziegumiem - fiziskiem uzbrukumiem un apvainojumiem, kuri tiek veikti neiecietības dēļ. Šajā pašā pētījumā 26% no respondentiem teica, ka tie nevēlētos dzīvot kaimiņos seksuālās minoritātes pārstāvim. Savukārt ikgadējā “ILGA-Europe” pētījumā par minoritāšu diskrimināciju Latvija jau vairākus gadus var lepoties ar vienu no vissliktākajiem novērtējumiem Eiropas Savienībā.

Argumenti, ar kuriem tiek pamatots un aizstāvēts šis naids, ir ļoti nepārliecinoši. Viena bieži pieminēta versija ir nepieciešamība stiprināt tradicionālas ģimenes lomu, lai veicinātu dzimstību Latvijā. Protams, man šķiet, cilvēku laime un cieņa nav kaut kas, ko vērts tik viegli upurēt uz nācijas nākotnes altāra. Tomēr, pat ja mēs pieņemam šo domāšanas veidu, šis kāršu namiņš sāk grīļoties, kad pamanām to, ka Eiropas augstākie dzimstības līmeņi ir valstīs, kuras ir ļoti tolerantas pret LGBT ļaudīm - Lielbritānija, Zviedrija, Islande, Francija. Tas liek domāt, ka naids un viena pareizā dzīvesveida uzspiešana nav īstā recepte, ar kuru risināt šīs problēmas.

Cita daudz ticamāka versija ir vienkārša nepatika. Kas tur ko liegties - kad es pirmo reizi ieraudzīju divus vīriešus skūpstāmies, arī man sajūta bija mazliet dīvaina. Bet vai nepatika brīvā valstī ir iemesls kaut ko nosodīt? Vai mēs apvainojam un diskriminējam cilvēkus, kuri ģērbjas veidā, kas mums liekas neglīts? Vai mēs negribētu dzīvot tiem blakus? Vai mēs liegtu viņiem tās pašas tiesības, kas ir pieejamas mums? Man šķiet, ka draudzīga dzīvošana kopā prasa zināma līmeņa toleranci pret dažādību. Tā ir spēja, pie kuras mums ir jāstrādā.

Bet kādēļ gan ir nepieciešams gājiens? Kādēļ man un arī jums jāiet šajā gājienā?

Ar to, ka es būšu pamanāms šajā gājienā, es gribu pateikt visiem apkārtējiem LGBT cilvēkiem - vismaz no *manis* jums nav jāslēpjas un jābaidās. Jums manā priekšā nav jābaidās sadoties rokās vai skūpstīties. Jums nav jādomā, ka jūsu izvēļu dēļ es jūs nepieņemšu darbā vai citā veidā diskriminēšu darba tirgū. Jums nav jādomā, ka jūs nevarētu būt mani draugi. Jums nav jādomā, ka jūs nedrīkstat būt kopā ar cilvēku, kuru jūs mīlat, un ka jūs Latvijā nedrīkstat atrast paši *savu* laimi. Ja es nepievienotos Europride gājienam, jūs varbūt nekad to neuzzinātu.

Šis gājiens būs lieliska iespēja Latvijas sabiedriskajiem līderiem (Laimdotai Straujumai, Nilam Ušakovam, Vairai Vīķei Freibergai, Valdim Dombrovskim, Raimondam Vējonim, visu Saeimas partiju vadītājiem) un Latvijas biznesa līderiem (LDz, Rimi, Swedbank, LMT, Air Baltic un citu lielo darba devēju vadītājiem) pievienoties un parādīt, ka arī no *viņiem* LGBT komūnai nav jābaidās un ka viņi atbalsta vienlīdzību un brīvību. Būs ļoti žēl, ja viņi šo vēsturisko iespēju neizmantos, jo daudz labāk jūtas, izpatīkot pašreizējai sabiedriskajai domai, nevis mēģinot ar savām līdera īpašībām šo domu mainīt iecietības virzienā.

Tiekamies sestdien! 

Par "QUO tu domā"

Šis ir diezgan garš ieraksts, kas noslēdzas ar lūgumu draugiem. Ļoti priecātos, ja jūs to izlasītu un iespēju robežās man palīdzētu.

Apmēram gadu kopā ar lieliskiem cīņubiedriem esam strādājuši pie jauna projekta izveides. Projekts ir saistīts ar kvalitatīvu debašu kultūras un kritiskās domāšanas attīstīšanu Latvijā. Bet par visu pēc kārtas.

Lai gan Latvija neatlaidīgi tuvojas Eiropas nobriedušāko demokrātiju saimei, dažos parametros progress tomēr nav bijis pietiekami ātrs. Latvijai būtiski trūkst cilvēku, kuriem vienlaicīgi piemīt izkoptas sociālo procesu analīzes spējas, māka pārliecinoši paust savu viedokli publikas priekšā, kā arī vēlme nesēdēt malā un aktīvi piedalīties dažādos pasākumos un diskusijās. Tas ir jūtams pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, žurnālistikā un citās jomās, kur šīs spējas ir nepieciešamas.

Viens no veidiem, kā attīstīt šīs spējas, ir apgūt debašu mākslas pamatus, iesaistoties debašu klubā. Vārdam „debates” latviešu valodā ir mazliet dīvaina piegarša, bet es ar šo vārdu domāju intelektuālu sacensību, kurā iesaistītajiem dalībniekiem ir ar labu argumentu palīdzību publiski jāpamato savs viedoklis un jāmēģina atrast vājās vietas pretējās puses teiktajā.

Latvijā debašu mākslas apguve joprojām nav īpaši populāra un kvalitatīvā līmenī notiek ļoti ierobežotā augstskolu un vidusskolu lokā, kamēr daudzās vietās ārzemēs, it īpaši ASV, Lielbritānijā un Austrālijā, debatēšana tiek uztverta kā ļoti augsta statusa nodarbe. Gandrīz jebkurā vidusskolā un universitātē ir savs debašu klubs, debašu mākslas elementi tiek integrēti skolu programmās, un labi sasniegumi debašu turnīros ir veids, kā pamatīgi uzlabot savas izredzes iestāties labās universitātēs un tikt pie labiem darbiem. Arī ārpus anglosakšu izglītības sistēmas debatēšanas ieguvumi tiek novērtēti arvien biežāk.

Man ir žēl, ka Latvijas jauniešiem pārsvarā nav iespējas uzlabot savas argumentācijas, kritiskās domāšanas un publiskās runas prasmes. Šīs spējas nav nepieciešamas tikai nākotnes politiķiem – piemēram, spēcīgas publiskās runas prasmes var palīdzēt, uzņēmējam prezentējot investoram savu biznesa ideju vai arī žurnālistam vadot savu raidījumu.

Visu šo iemeslu dēļ kopā ar draugiem esam nodibinājuši Latvijas Debašu asociāciju, nevalstisko organizāciju, kas ir veiksmīgi paslēpusies aiz zīmola "QUO tu domā":

"QUO tu domā" ir saistīts ar pavisam nevainīgo jautājumu "Ko tu domā par šo?", ko bieži uzdodam viens otram, kad dzirdam par jauniem likumprojektiem, idejām vai notikumiem pasaulē. Mūsuprāt, pilsonim ir jāmāk uz šo jautājumu atbildēt kvalitatīvi, savukārt kvalitatīva atbildēšana prasa gan zināma līmeņa informētību, gan pietiekami attīstītas argumentācijas un kritiskās domāšanas spējas - spēju neuzķerties uz lētiem retorikas trikiem, spēju skaidri un pamatoti formulēt savu viedokli, spēju nepieļaut loģikas kļūdas, spēju savos argumentos izmantot zinātniskus un statistiskus spriedumus, kā arī daudz ko citu.

Lai sasniegtu šo mērķi, mēs sākotnēji strādāsim sešos galvenajos virzienos. Vēlētos jums pastāstīt par četriem no tiem. Divi no šiem virzieniem būs ļoti publiski, divi mazliet mazāk publiski un vairāk saistīti ar jauniešu debašu mākslas izglītību.

Pirmkārt, mēs Latvijas universitātēs organizēsim regulāras publiskās debates par sabiedrībai svarīgām tēmām sadarbībā ar universitātē bāzētiem debašu izglītības aktīvistiem.

Pats pirmais šāds pasākums notiks jau šo otrdien (7. janvārī) 17:30 Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās. Šajā debatē tiks debatēts par Maksimas traģēdijas atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos manāmo tendenci informācijas izplatīšanas ātrumu uzskatīt par svarīgāku nekā informācijas precizitāti. Pāris iemeslu dēļ šis pasākums tiks organizēts kā hibrīds starp klasisko debati un LV ierasto paneļdiskusiju, bet ar laiku mēs ceram šos pasākumus organizēt kā klasiskās 3-pret-3 Oksfordas debates (kādreiz brīvā brīdī man paprasiet par dažādiem debašu formātiem - nogarlaikošu jūs līdz nāvei).

Debates Facebook ielūgums ir šeit, un Delfi.lv apraksts ir šeit. Debates livestream būs pieejams Delfi.lv, bet es priecātos, ja jums izdotos ierasties uz pašu debati REA. Debatē piedalīsies žurnālists Juris Kaža, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja un RSU pasniedzēja Anda Rožkalne, NEPLP padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un LTV Ziņu Dienesta vadītāja Iveta Elksne. Debati moderēs Ilze Nagla.

Otrkārt, mēs IR.lv mājaslapā organizēsim regulāras *rakstītas* debates, kurās divi dalībnieki debatēs par sabiedrībai svarīgām tēmām. Šajās debatēs izmantotais formāts būs ļoti līdzīgs The Economist mājaslapā organizētajām debatēm, kas savukārt ir jau manis iepriekš pieminēto Oksfordas debašu modifikācija.

Mūsu pirmajai IR.lv debatei nevajadzētu būt aiz kalniem - jūs par to tiksiet informēti.

Treškārt, mēs strādāsim, lai izveidotu kvalitatīvu debašu un kritiskās domāšanas mācību materiālu bāzi latviešu valodā. Mūsu pašu pasniegšanas pieredzē mēs ļoti bieži esam saskārušies ar problēmu, ka ir ļoti daudz labu materiālu angļu valodā, bet ne vienmēr tie ir piemēroti Latvijas izglītības sistēmas kontekstam un ne vienmēr Latvijas jauniešiem ir pietiekami labas angļu valodas zināšanas, lai uztvertu materiālu, kas būtībā ir diezgan sarežģīts. Latviešu valodā ir nepieciešami gan parasti pašmācības materiāli, gan izdales un atbalsta materiāli skolotājiem, gan vienkārši padomi par to, kā uzsākt savu debašu klubu vai kā noorganizēt publisku debati par ko svarīgu.

Ceturtkārt, mēs izveidosim Latvijas vidusskolēnu debašu izlasi, kuras dalībnieki katru gadu piedalīsies pasaules čempionātā. Ir mazliet nepatīkami, ka Lietuvai un Igaunijai jau ilgu laiku ir savas vidusskolēnu izlases (kuras turklāt regulāri sasniedz izcilus rezultātus), bet mums pagaidām tādas nav. Es vēlētos, lai izcila līmeņa sociālo zinātņu un kritiskās domāšanas spējām tiktu piešķirts līdzīgs statuss, kāds ir, piemēram, pasaules fizikas, matemātikas un bioloģijas olimpiāžu dalībniekiem. Šī mērķa sasniegšanai, mums, protams, būs jādomā par debašu pulciņu pieejamību skolās visos Latvijas nostūros.

Mums ir arī citi svarīgi plāni, bet man šķiet, ka pietiks visu uzskaitīt - noteikti esat sajutuši garšu tam, pie kā mēs gribam strādāt.

Arī visi jūs mums varat palīdzēt. Es novērtētu, ja pēc šī ieraksta izlasīšanas jūs darītu šīs lietas:

(1) Sāksiet sekot "QUO tu domā" komandai Facebook, Twitter un Draugiem.lv, lai nepalaistu garām informāciju gan par debatēm IR.lv un universitātēs, gan par mūsu debašu izglītības aktivitātēm (arī mūsu mājaslapa pavisam drīz būs pieejama)

(2) Dalīsieties ar šo ierakstu un mūsu sociālo mediju kontiem savu draugu vidū

(3) Apmeklēsiet un sekosiet līdzi mūsu organizētajām debatēm

(4) Nekautrēsieties mūsu pasākumus, debates un mācību materiālus ieteikt cilvēkiem, kuriem tas varētu interesēt, it sevišķi jauniešiem

(5) Savas zemapziņas slēptākajās vietās sāksiet lolot domu debašu kluba uzsākšanu savā skolā, universitātē, darba vietā, biedrībā vai kopienā, kas rīkos interesantas debates par svarīgāko, kā arī palīdzēs visiem iesaistītajiem kļūt par kritiskākiem, ieinteresētākiem un aktīvākiem pilsoņiem - mēs jums palīdzēsim to izdarīt

Liels jums visiem paldies par palīdzību!

Papildus patosam ieraksta beigās "QUO tu domā" vīzija:

Latvija, kuras visi iedzīvotāji spēj skaidri, argumentēti un pārliecinoši aizstāvēt savu viedokli un nekautrējas to darīt, kad tas ir svarīgi.

Latvija, kuras visi iedzīvotāji spēj kritiski izvērtēt citu teikto un mēdz pieņemt lēmumus, balstoties uz spēcīgiem, bez spriedumu kļūdām būvētiem argumentiem.

Latvija, kurā regulāri notiek konstruktīvas un idejas rosinošas debates par svarīgāko.